Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


Jautājums no www.philos.lv

679.

No: Irisa       Temats: Par Arju...

?←      2020. gada 12. augusts 10:49:082

Labdien!
Ar lielu interesi izlasīju "Viss ir cīņa". It sevišķi derēja par Bruņurupuci un Vaļiem. Sapratu, kā mūs muļķo "zinātnes popularizatori" stāstot par antīkās pasaules "nezinātniskumu" un kāpēc viņi iekļuvuši pašu veidotā strupceļā. Tomēr es tā arī nesapratu ar Arju Stārku un cīņu pret dzimtenes ienaidniekiem. Vai tad Arja nebija tāds supervaronis un vai viņa neglāba kā tos, ko saucat par klauniem, tā citus Vesterosā dzīvojošos? Tad kurā brīdī un kā supervaronis atšķiras no varoņiem? Un kad ir jācīnās kā varoņiem, bet kad jāatsakās no ārējās cīņas?


Par derīgiem Cilvēkiem.


Labdien, labdien, Irisa!

Saprotu Jūsu neizpratni. To diktē tā saucamā “Romas kultūra”, pseidokristīgā morāle un pseidopersonības dzīve, kādu Jums iemāca, vai pareizāk sakot – tas, par ko Jums pseidoizglītībā laupa sapratni mūsdienu “apgaismības laikmeta humānisti” un “filozofi”. Viņi Jums iemāca klausīties vārdos un skatīties ārējos darbos, kā Jums patīkamos vai nepatīkamos – vēlēties vieglās mācības, “labākos” laikus un saldākās zāles. Ja Jūs lasītu Jāņa evaņģēliju, tad tur atrastu to, ka patiesība, kuru Dieva Eņģelis liek Jāņa mutē, ir rūgta kā vērmeles. Neviens tur nesola “labos” laikus, saldās zāles un vieglās mācības, bet atklāj Īstenības dabu.

Jūsu “mācītāji” Jums skolās nerāda domāt par cēloņiem, mērķiem un Ideāliem, par Vajag, Derīgi un Pareizi, ko aizstāj ar iekāri, iegribām, bezatbildību un visatļautību. Vecāki Jums vairs neieaudzina pienākuma pret līdzcilvēkiem sapratni, tāpēc Jūs nezinat, ka Jums nepatīkamais bieži vien ir vienīgais vajadzīgais - pareizais, labais un derīgais. Plūdu draudu gadījumā vajag un ir pareizi Jūs nakts vidū pusapģērbtus izdzīt no siltajām gultām un iedzīvotajām mājām. Jūsu tobrīd vēl nedzimušie bērni, Jūsu “mocītājiem” par to, ja būs saprātīgi, vēlāk teiks paldies.

Senatnē gudri Cilvēki vienatnē un ar ģimenēm gāja uz neapgūtām zemēm, tur meklēja neskarto zemju vientulību vai spēcinošo jaunapgūto zemju darba grūtību dzīvi. Viņi zināja pārvarēšanas spēka atveseļojošo - bagātinošo dabu. Gudri valstu vadītāji tautas Gara un fiziskā spēka celšanai ievadīja lielus un grūti paveicamus darbus – darbus, kuri, aizmēžot mierīgo dzīvi, veda uz visu spēku sasprindzinājumu un pilnīgu atdevi. Pēteris I esot savu Pēterburgu cēlis “uz zemnieku kauliem”, bet kā tas atmodināja un jaunināja visu Krieviju!


·         Par Saules sistēmu domā Visuma mērogos.

·         Par Zemi domā Kosmosa mērogos.

·         Par Cilvēci domā Zemes Evolūcijas mērogos.

·         Par tautu domā Cilvēces mērogos.

·         Par ģimeni domā valsts mērogos.

·         Par Cilvēku domā viņa Individuālās Garīgās attīstības ceļa mērogos.

·         Kas ir labi valstij, tas ir labi ģimenei.

·         Kas ir labi ģimenei, tas ir labi Cilvēkam.

·         Kas der Cilvēcei, tas der tautai.

·         Visumu nesošais nes Zemi un Cilvēku.


* * *


Padomājiet par tādu situāciju.

Ir četri mūsdienu psiholoģijai zināmie “temperamenti” – holēriķis, sangviniķis, melanholiķis un flegmātiķis. Jūsu valsti pārvalda tipisks flegmātiķis vai sangviniķis. Melanholiķis vai holēriķis nekad nekļūs par valsts vadītāju, bet destruktīvie “idejiskie” opozicionāri pārsvarā būs neizglītoti holēriķi, vai ārvalstu uzpirktie flegmātiķi. (Arī mani mēģināja pirkt poliskais angļu parlamenta deputāta palīgs, bet, kad tas neizdevās, tad dzimstošajai pacifistu kustībai tā “piegrieza skābekli”, ka to nebija iespējams oficiāli reģistrēt un pat “brīvvalsts” TV ekrānos tā izrediģēja kadrus, ka tiešraidēs kameru priekšā esošie karogi vienmēr “pazuda” kameru pārslēgumos un avīžu foto neproporcionālos apgriezumos – tāpēc izdariet secinājumu cik “brīva” ir šī simtgadīgā “brīvvalsts” – angloseksīgā Latvija.) Sangviniķus viņi paķer uz pārmaiņu piedzīvojuma, kompromitējošas šantāžas vai iekāres viļņa. Neviens, kaut kādā veidā nenopirkts nepārdevies, nekad neieņem kādu amatu viņu pasaules sistēmā. Ja kādam ir kāds sabiedriski nozīmīgs vai naudu nesošs amats, tad tas ir kādā veidā pārdevies viņu sistēmā. Uzpirkto pārvalde beidzas līdz ar naudas maka izsīkumu.

Sangviniķis nekad nebūs mierā ar flegmātiķa “stagnanto” vadību, tāpat kā flegmātiķi vienmēr noraidīs sangviniķu “izlēcienus”. Vieniem pārmetīs stagnāciju, bet otriem pārāk represīvo vadību. Savukārt ārvalstu uzpirktie vienmēr pacels korupcijas apkarošanas karogu un izteiks pārmetumus kā par stagnāciju, tā represivitāti – galvenais te būs izteikt pārmetumus un nav svarīgi, cik tie ir objektīvu apstākļu, vajadzību un mērķtiecības – sabiedriskā derīguma motivācijas diktēti.

Egocentriski vienkāršotajā “patīk-nepatīk” sistēmā no vērtējuma tiek izslēgti “vajag – derīgi, pareizi”, tajā ir tikai subjektīvi vērtēts un tāpēc citiem tādiem pašiem subjektīviem vērtējumiem pretstatāms “labais”. Tā kā tajā katram ir savs “labais”, bet ir izslēgts harmonizējošais un vienojošais “vajag – derīgi, pareizi”, tad tādā subjektīvo vērtējumu sistēmā nav iespējams atšķirīgo dialogs (nav ar ko, kādēļ un par ko runāt) un konstruktīvs risinājums. Tur jebkurš scenārijs ved uz konfrontāciju, bet īslaicīgs kompromiss uz mēģinājumu “apspēlēt” pretinieku – izbeigt kompromisu un visu “esošo labumu” sagrābt sev vienpersoniskai lietošanai. Tādās situācijās katras puses argumenti tiek izteikti tikai pretējās puses vājināšanai, bet pretinieka argumenti dzirdēti tikai tādēļ, lai atrastu to noraidījumu. Disharmoniskajā subjektīvo “labo” saskarsmes sistēmā valda šo “labo” nebeidzama konkurence, kura ved tikai uz visa “labā” iznīcināšanu.


·         Subjektīvo “patīk - nepatīk” sistēmā pakāpeniski zūd viss labais.

·          “Vajag” formulu var izteikt caur tās matemātisko līdzību, kur “Vajag” ir “pareizi” kāpināts “derīguma” pakāpē. (Vajag = Pareizi Derīgi)


Atšķirīgais temperamentu “labais” izriet no viņu temperamentu diktēta atšķirīgā skatījuma uz reāli esošo un tāpēc tā atšķirīgā vērtējuma, bet to “nesēju” – personību atšķirīgais arī no viņu vecuma, izglītības un dzīves pieredzes. Ir zināms, ka jaunie “gribot pārmaiņas” – viņiem “neesot vajadzīga stabilitāte”. Manipulātori jaunos izmāna no viņu “iekšējo pārmaiņu” telpas ārējajā un tur liek meklēt un darīt to, kas būtu jāveic iekšējajā – Cilvēcisko attiecību veidošanas telpā. Ir zināms, ka Cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam apkārtesošā uztveri un vērtējumu nosaka - “diriģē” viņu hormonālais stāvoklis – viņus vada hormoni. Šajā vecumā ir maza dzīves pieredze – nav salīdzinājuma iespēju un tāpēc ir vāja notiekošā Sapratne, kas savukārt nosaka zemāku izglītības un Inteliģences līmeni (sapratnes, atbildības un kalpošanas sintēzi). Vecākiem par 40 gadiem pārsvaru ņem prāta darbība – var iestāties tas, ko sauc par “dvēseles mieru” – pieaug pieredze, tās dotā sapratne un reizē ar to uzlabojas jaunībā trūkstošā sintēzes vadītā prāta darbība.

Tur, kur manipulatori ārējajā telpā izrautos bezatbildīgos bezbērnu aitišņikus un neizglītotos jauniešus izmanto par triecienspēku pret “stagnātiem” un “diktatoriem”, lai tādā kārtā radītu ārējo cīņu un tās nesto haosu, tur citi šajā cīņā uzmetas par starpniekiem un gūst reālo labumu – to kādēļ ir izvērsts tāds subjektīvo “labo” cīņas haoss. Baltkrievijas valsts apvērsumā starp Lukašenko un “protestantiem” par starpniekiem uzmetas ES. Aiz katras subjektīvo “labo” konfrontācijas vienmēr stāv kāda laupītāja laupīšanas un/vai konkurenta iznīcināšanas intereses.

Mēs zinām kā un kāpēc notika Latvijas tautas saimniecības iznīcināšana. Mēs zinam, ka tas notika visā padomju bloka teritorijā. Mēs zinam, kā un kāpēc tika iznīcinātas Irāka, Lībija, Sīrija, Ukraina, bet tagad tiek uznīcināta Libāna un Baltkrievija. Mēs zinam, ka “mierīgie protestētāji” cīņā par dēmonokrātiju Honkongā ir nopietni iedragājuši Honkongas ekonomiku – ārzemju biznesmeņi aiziet uz mierīgākiem dienvidaustrumu Āzijas apvidiem, bet vietējie Honkongas uzņēmēji pārceļas uz kontinentālo Ķīnu. Honkongas “mierīgie protestētāji” cīņā par dēmonokrātiju ir krietni pazeminājuši ne tikai savu, bet arī visu citu Honkongas iedzīvotāju labklājības līmeni.


·         “Mierīgo protestētāju” un dēmonokrātijas cīnītāju cīņa par dēmonokrātiju”, “pret korupciju”, “par taisnīgām vēlēšanām” un “pret rasismu” vienmēr atnes postu un nabadzību vieniem – “dēmonokratizētajiem”, bet bagātību šīs cīņas organizatoriem.


Mēs zinām, ka dēmonokrātisko “vērtību” vārdā Eiropā ir organizēti asiņaini, postu nesoši valsts apvērsumi, asiņaini starpnacionālie un starpkonfesiju kari, masu slepkavības. Mēs zinam, ka Eiropas centrā var tikt pielietotas valstis postošas “sankcijas” un dēmonokratizējošas bombardēšanas. Ir tikuši pielietoti vidi saindējoši un radioaktīvi ieroči. Mēs zinam, ka dēmonokratizātoriem vienmēr pie rokas ir viņu uzpirkto aktīvistu koordinēti “mierīgie protestētāji”, pret kuriem “stagnanti”, “asiņainie diktatori” un “vēlēšanu krāpnieki” “pielietojot pārliecīgu represīvo spēku”, kurš esot jāpārtrauc ar tādu nedēmonokrātisko valsts iestāžu darba traucēšanu līdz pat to dēmonokrātiskai bombardēšanai. Ja “investoriem” to vajadzēs, tad leviti un kariņi, miera stājā izstiepušies, paši izdarīs visu “investoru” plānā paredzēto, lai “mierīgie protestētāji” Latvijā šo zemi, par prieku “investoriem”, noārdītu postažā. Viņu organizēto “protestētāju” apspiešanas mācības jau ir notikušas.

Mēs varam slēgt derības par to, cik dienas ir palikušās līdz tam brīdim, kad visa dēmonokrātiskā pasaule sāks Baltkrievijas militāro, saimniecisko un valsts struktūru objektu dēmonokrātisko bombardēšanu, lai panāktu “patiesi brīvas un dēmonokrātiskas vēlēšanas”, kurās par prezidentu/i tiktu ievēlēta visas genderētās pasaules atbalstīta dzimumu mainījusi vai “bezdzimuma gendera” ar tādu pašu kopdzīvojoša, neizglītota “ar īpašām psihiskām, fiziskām un intelektuālām vajadzībām” apveltīta un sorosūdiem līdzīga, viņu grantus ēdoša persona. Nesen pie mūsu ugunskura (nezinu kā nosaukt) Cilvēka uzaicinātais brālis stāstīja kā inglandērijā jauki strādājis par kalpu pie diviem zilajiem izvirtuļiem un ka šie divi zilie izvirtuļi esot jauki tradicionālo vērtību nesēji anglosaksonijā. Tādā kārtā “brālīša” pastāsti ugunskura gaismā bija tās melno tehnoloģijas pielietošana, ar kuru viņi ielien katra Cilvēka mājās, domās un dvēselēs.

Tā ir visa mūsdienu “krāsaino” revolūciju psiholoģiskā, ekonomiskā, politiskā un citu genderosorosūdo “vērtību” darbības shēma.


·         “Patīk – nepatīk” patvaļa noved sabrukumā.

·         “Derīgais – nederīgais” kopā ar “pareizi” “vajag” sistēmā ved uz sadarbību.

·         Ap individuālistu ir sabrukums.

·         Sadarbības “vajag” formula, uzturot sabiedrisko, paver ceļu katra Cilvēka individuālajam Evolūcijas Ceļam.

·         “Vajag” sistēmā individuālais attīstās kā saprātīga sabiedrības daļa.

·         Saprātīgumu redzam domās par Cēloņiem, mērķiem un Ideāliem, par sabiedriski, pārpersoniski un pārlaicīgi vajadzīgo, labo, pareizo un derīgo.


* * *


Jautājumu un atbilžu formāts man uzliek ierobežojumus tāpat, kā Jums dod iespēju iegūt visplašākās zināšanas. Mani ierobežo Jūsu jautājumā ieviestās robežas un formulējumi. Es nevaru atbildēt uz man zināmo, Jūsu jautājumā nenoformulēto, daļu – tai Jūs, acīmredzot, vēl neesat gatava, bet ar savu jautājumu Jūs mani ievirzat savā domāšanas gultnē, kura izriet no Jūsu Sapratnes diktēto Zināšanu līmeņa. Tāpēc Jūs mani ievelkat savu domāšanas labirintu nevajadzīgajos līkumos. Skolotāji saka, ka Dzīvā Ētika ir apziņu saskaņošana, caur kuru pēc tam notiek Sapratnes nesto Zināšanu apgūšana. Es varu iet ar Jums Jūsu labirintos (Skolotājs Jošuā saka: “Ja kāds Tevi lūdz iet ar viņu kādu ceļa gabalu, tad ej ar viņu vēl vienu tādu pašu,” – “Kopā mežā iegājis, kopā iznāc – nepamet viņu viņa mežā vienu,” – “Neviens nesasniedz bez Skolotāja.”), bet nevaru Jūs no tiem izvest Jūsu apziņai, Sapratnei un Zināšanām svešā veidā – tur, kur Jums nav apziņas iedīgļu un stingra pamata – tas nodarītu grūti labojamu postu.

Jūsu jautājums par cīņas nepieciešamību “Troņu spēles” kontekstā man lika šo jautājumu apskatīt Jūsu dotās tēmas ietvaros – tajā, kas notiek “Troņu spēles” pasaulē – tās cēloņos un sekās. Ja Jūs būtu iezīmējusi citu jautājuma kontekstu, es būtu Jums atbildējis tajā. Tāpēc es tagad izmantoju iespēju atkārtoti pievērst Jūsu uzmanību jautājumu formulējumiem – no tiem izriet manu atbilžu saturs. Tas nenozīmē, ka tās ir pretrunīgas. Dabas Likumi nosaka to, ka atšķirīgās vidēs Cēloņi izraisa atšķirīgas sekas. Tāpēc tie paši Cēloņi Vesterosā izraisa to, ko tie neizraisītu Varoņu zemē.

Starpība ir Vesterosā un Varoņu zemē notiekošā iekšējajā saturā – Cēloņos, motīvos un Ideālos – tajos Cilvēkos, caur kuriem mēs to varam redzēt. Es jau rakstīju, ka Vesterosā nekā laba nav – mēs redzam Cilvēcisko atkritumu izgāztuvi. Tajā valda netiklība, varaskāre, vardarbība, iegribu apmierināšana un “klaunu” ambīcijas. “Grāmatveži” tās apmaksā, ja iegūst vērā ņemamas garantijas, bet netiklība ir vispārpieņemta “ dēmonokrātiskā norma, kur, tāpat kā tagad kampaņā “Viss ir norm.a” – nav psihiskas slimības un perversijas (viss ir “sadzīvojama citādība” – “atšķirīga veselība” un tad nav vajadzīgi ārsti, bet tikai “veselīgas dzīves konsultanti”, “treneri” un ziedojumu kampaņu organizatori – šamaņi ar saviem “sēnīšu un zālītes” novārījumiem). Tur notikumu gaitu diktē Lanisteru Sersejas un Džeimija perversās kaisles un Ziemeļu “klaunu” ambīciju saspēle. Neviens nav drošs un nevar būt drošībā tādā Lanisteru un Ziemeļu “klaunu” iekšējo ambīciju cīņu pasaulē un bez tam – “mēs visi zinam, ka milžu nav – tie ir antizinātniski mīti”.

Tur nav iespējama Varonība – tikai eksaltēta savu ambīciju diktēta cīņa par personiskās iekāres objektiem. Vesterosā nav Varonības – sevis ziedošanas. Vesterosā ir sevis izcelšana un savas varas nostiprināšana, kā vārdā var darīt jebko – slepkavot, izvarot un pazemot. Tāpēc Vesterosā Arja ir Vesterosas Arja.

Vesterosas Arja ārēji liekas kā Supervaronis, bet viņa tāda nav. Tur viņa parādās pēc Dieva lēmuma. “Klaunu” pasaulē Arja izglābtu “klaunu” labklājību, bet Vesterosā Arja ir Likteņa – Karmas sargātāja. Nakts Karalis ir maģijas darbības produkts – pretdarbisks radījums – pilnīgi nepieļaujama parādība Evolūcijā. Maģija vispār ir pretdabiska lietu stāvokļa izmaiņa. Ja Nakts Karalis būtu pārvērtis visus “dzīvos”, tad apstātos Karmas darbība un tātad arī Cilvēka Evolūcijas Ceļš. Tad Vesterosas iedzīvotāji nevarētu izdzīvot savu likteni un negūtu iespēju izkļūt no lejupejošās karmas loka.

Arja, pārtraucot Nakts Karaļa ekspansiju, Vesterosas iedzīvotājus atpakaļnodod viņu “klaunu” oligarhātam – tam, ko viņi ir savā dabā pelnījuši un tā atjauno karmas – likteņa darbību. “Troņu spēles” Šiva nav žēlsirdīgi glābjošs – viņa Arja Vesterosas iedzīvotājus nodod viņu nežēlīgās un ciešanu pilnās karmas rokās – izciest visu to, ko tie ir savas dabas dzīlēs atraduši un iznesuši no savas nepilnību krātuves – māņticības un tumsonīgās dzīves skurbuma. Nāves dievs “Šiva” Arju sūta, kā piesaistītāju viņu pelnītajām ciešanām.


·         Tikai caur paša nelietību piesauktajām un tām caurietajām ciešanām Cilvēks attīra savu likteni – “netiesājiet, jo tie taps tiesāti, bet jūs, tiesājot tiksiet tiem pieskaitīti un tāpēc ar tiem kopā tiesāti, kā tiesas traucētāji” – ārējā cīņa nav lietderīga.


-          Vai ir redzama Motīvu atšķirība?

-          Vai ir redzama Supervaroņu atšķirība no Arjas?


Varoņu Zemē nekad nerastos tādi Nakts Karaļi, Varoņu Zemē nekad nebūtu tādu Lanisteru, Starku un visu citu “klaunu”, “grāmatvežu” un izvirtuļu. Varoņu zemē nekad nebūtu tādu Vesterosā iespējamo notikumu. Varoņu Zemē Varoņu Mātes audzinātu Varoņus – uz personiskā “patīk – nepatīk” pārvarēšanu par labu “vajag ir derīgi un pareizi” orientētus Cilvēkus. Varoņu zemē darbotos pozitīvā atlase un nederīgā pašlikvidācijas - socializējošās diktatūras sistēma. Tur fizisko, psihisko un intelektuālo kropļu vecāki nestu atbildību par kroplību dzemdējošo dzīvi. Pati sabiedrība rūpētos par visa veida kroplību profilaksi un izskaušanu.


·         Kropļi dzimst nepilnvērtīgiem vecākiem kā viņu kroplīgās dzīves sekas.

·         Ir tāda objektīva realitāte, ka izdarīt tā “lai labi būtu visiem” var tikai totalitārā socializējošās diktatūras sabiedrībā.


Liberālisms (banku vara) caur “brīvdomību” (neizglītoto patērētāju nepamantoto iegribu veicināšanu) un “grāmatvežu” nozīmēto “klaunu” manipulācijām patērētājus un viņu iegribas noved pretrunās un tad, izmantojot šīs pretrunas, sāk tās regulēt sev par labu tādā veidā, lai, izmantojot viņu nespēju domāt un kontrolēt savas iegribas, viņus iedzītu vēl dziļākā banku “grāmatvežu” atkarībā.


·         Liberāļi attīsta pretrunas un caur tām visa sadalīšanu, sašķelšanu un “sociālās distances” ieviešanu ikvienā Cilvēku dzīves jomā.


Tādā veidā liberāļi, iestāstot, ka katram dod vislielāko brīvību, paverdzina visus savā liberālisma maģijā ievilktos akli ticīgos vājprātiņus.


·         Vājš prāts ir domāt negribošs un nespējīgs prāts.


* * *


Katra īsta reliģija balstās Dabas Likumus, Dabisko Kārtību un tās Normas iekļaujošā un ar Cilvēka apziņu saskaņojošā mitoloģijā. Tādā veidā tiek iegūta izaugsmi veidojoša prakses, Zināšanu un attieksmes – Ticības sintēze. Tāda sintēze, saskaņā ar prāta un dvēseles attīstības – jūtu un intelekta harmonijas līmeni, veicina Zināšanu atklāšanu sabiedrībai un katram tajā dzīvojošajam Cilvēkam, kas Cilvēku ved uz Īstenības atklāsmi, kā tas notika ar Jošuā mīļo audzēkni apustuli Jāni. Katoļi to sauc par pagānismu un apkaro ar vienīgo sev pieejamo līdzekli – aklas ticības sludināšanu.


·         Akla ticība ir fanātisms.

·         Aklā ticībā nav Zināšanu, Pieredzes, Sapratnes un Īstenības.

·         Akla ticība ved tumsonībā, māņticībā un netiklībā – iegribu verdzībā.

·         Tikai Zināšanas Cilvēkam dod Tikumību un Tikumīgas dzīves pamatojumu.

·         Katoļi un viņu radītie sektanti, sludinot aklu ticību, vairo netiklību - “grāmatvežu” un “klaunu” varu.


* * *


Liberālisms balstās patērētāju aklajā ticībā liberāļu un citu “humānistu” sludinātajai aklajai ticībai liberālo “vērtību” labumam Cilvēka dzīvē, aklai ticībai uz tādās “vērtībās” balstītas dzīves Cilvēka cienīgiem rezultātiem. Tāda akla ticība liberālajām “vērtībām”, “brīvā tirgus regulējošās rokas” taisnīgumam, “ekonomiskajā teorijā balstītajai labklājības izaugsmei” un “Covid-19” pandēmijas esamībai (ar tās idiotiski-neko nesargājošo sejas masku nēsāšanu un kādu tur metru “sociālās distances” ieturēšanas vajadzību. Zalcburgas mūzikas festivālā klausītājiem ar maksām uz sejas jāsēž līdz mūzikas atskaņošanas sākumam – pēc tam tās varot noņemt – it kā mūzikai skanot, vīruss neizplatoties. “Covid-19” process ir uzbūvēts uz vajadzīgā, pareizā un derīgā pretstata – tiek darīts nevajadzīgai, nepareizais un nederīgais), Cilvēku ieved aizvien pieaugošā tumsonībā, dvēseles analfabētismā, prāta vājumā un sociālajā disharmonijā, kā beigās ir visas viņa personiskās, morālās un materiālās dzīves sabrukums.

Tas nav nekas jauns – tas ir katram saprātīgam – domājošam Cilvēkam un arī šo aklo ticību sludinošajiem sen zināms – tāpēc jau viņi to sludina, lai tas tā būtu. Tikai pašu veidotās sistēmas sabrukums – vadāmā nojaukšana, kā tas notika ar novecojušajiem “dvīņu torņiem” Ņujorkā, viņiem ļauj palikt pašu saceltā viļņa putu cepurē. Viņi labi zin, ka viņu parādu ekonomikai nav un nevar būt nākotnes, tāpēc viņi paši, sev izdevīgā brīdī, veic savas finansu liberālisma ekonomikas piramīdas nojaukšanu caur “Covid-19” “pandēmijas” (kura, starp citu nav izsludināta juridiski korektā, Pasaules Veselības organizācijas statūtiem atbilstošā kārtībā, tāpēc ir tikai to izsludinājušo personu personiskais viedoklis un ar tiem norunā esošo struktūru rīcībā), krāsainajām revolūcijām (to, kas pašlaik tiek bīdīts ASV kā BLM, Libānā kā “tautas dusmas par korupciju” (ir zināms, ka amonija mēslojuma sprādziena mīts ir “dūmu aizsegs” – ostas teritorijā bija Libānas liekāko un arī ar Latviju saistīto banku arhīvi. Ir videokadri, kuros redzams raķetes trāpījuma rezultātā pirmais sprādziens un tūlīt aiz tā arī otrs – spēcīgāks. Osta cieta raķešu uzbrukumā, ko tūlīt saskaņoti izmanto valsts apvērsumam – tās ir viena plāna divas daļas.) un Baltkrievijā kā “protests” pret tautas lielākās daļas atbalstu savam prezidentam – dzīves stabilitātei un drošībai), mārketinga un banku spekulāciju afērām un tuvā nākotnē gaidāmo elektronisko sakaru sistēmas un uz tās balstīto pārvaldes struktūru un automātisko regulācijas, datu aprites un glabāšanas sistēmu dezorganizāciju un sagrāvi.


* * *


·         Socializējošā diktatūra, visu sabiedrībā esošo “labo” sistēmā ievadot visiem kopīgo “vajadzīgo, derīgo un pareizo”, veido visiem kopīgo “labo”.

·         Socializējošā diktatūra sākas ar vecāku tikumības diktatūru ģimenē.

·         Vecāku socializējošā diktatūra ir pieredzes tālāknodošanas - zināšanu veidošanas un apgūšanas – izglītības un audzināšanas – Idealistiskās pasaules izpratnes mitoloģijas veidošanas pamatā.

·         Socializējošas diktatūras pamatā ir stingru, situācijai atbilstošu (reāli izpildāmu) un taisnīgu Vajadzīgā diktētu noteikumu sistēmas uzturēšana.


Varoņu zemē (tur, kur netiek propagandēts “pāridarījumu”, “nepelnīto ciešanu un upuru” - mirušo sabiedrības kults) vecāki savu bērnu tur socializējošas diktatūras drošībā. Tajā katram bērnam ir zināms tas, ko viņš drīkst, ko darīs, kādos apstākļos un līdz kādai robežai – viņš zina drošības zonas robežas un paplašina tās saskaņā ar savas pieredzes, zināšanu un veselā saprāta pieaugumu – to, ko mēs zinām kā Cilvēka Gara balsi – sirdsapziņu. Nesamaitātos bērnos Sirdsapziņa runā skaļu balsi.


·         Sirdsapziņas balss ir bērna Gara attīstības, prāta un dvēseles veselības mērs.


Tāds bērns uzticas vecākiem – zin, ka tas, kas tiek darīts viņa labā ir viņam derīgais un viņa apstākļos pareizais – bērnam rāda objektīvo, reālo pasauli un tās vērtības – ļauj saprast to atšķirību no subjektīvajām saldo melu viltus vērtībām un maldu teorijām. Uzticība saistās ar drošību, drošības zonu, paplašināmām drošības zonas robežām un šīs robežas – drošību uzturošo disciplīnu. Tāds bērns zin, ka vecāki māca tikai Vajadzīgā labo, derīgo un pareizo, kas ir saistīts ar vecāku diktatoriski doto disciplīnu, tāpēc, saskaroties ar skolā sniegto zināšanu apguves disciplīnu, viņš to pieņem kā savu spēju paplašināšanas atbalstu. Ārējā socializējošā diktatūra ar tās disciplīnu sasaucas ar katrās Zināšanās – to struktūrā esošo iekšējo un katra bērna apziņā attīstīto Dabiskās Kārtības Normu Sistēmas uzturēto disciplīnu. Tādā kārtā, socializējošajā diktatūrā bērns zināšanu apguvi uztver kā dabisku un priekpilnu savas drošības - interešu realizācijas iespēju zonas paplašināšanu.


·         Socializējošajā diktatūrā audzināti bērni ir dabiski zinātkāri, labi izglītoti un darba priecīgi.

·         Bērna zinātkāre un darba spējas ir socializējošās diktatūras pilnības mērs.

·         Gribat zinātkāres un darbapriekā spējīgus bērnus – paaugstiniet socializējošās diktatūras pakāpi.


Socializējošā diktatūra saskaņo sociālo grupu intereses, iespējas un tieksmes vienotajā sabiedriskajā – kolektīvajā – biedriskajā – draudzīgajā dzīvē. Sākoties ģimenē, socializējošā diktatūra turpinās skolā un darba kolektīvā, kas veido socializētās sabiedrības apziņas – Sociālisma Ideālu bāzi. Sociālisma Ideāls runā par sociālo taisnīgumu. Sociālās diktatūras – sociālā (un ne tikai sociālā) taisnīguma apstākļos tiek saskaņots katra iedzīvotāja iespēju un izglītības diktēto vajadzību līmenis.


·         Socializējošā diktatūra ir sabiedrības locekļu psihisko, intelektuālo un darba spēju saskaņojošo noteikumu sistēma.

·         Socializējošā diktatūra dod iespēju panākt dzīves veidu, kurā “labi ir visiem”.

·         “Visiem ir labi” nozīmē to, ka katrs, nepārkājot Dabiskās Kārtības Normu Sistēmu, var realizēt savas intereses un spējas – savu personisko dzīvi vislabākajā, derīgākajā un pareizākajā – tikumīgajā veidā.


Attiecībā uz Varoņu zemi tas nozīmē to, ka tur – Zināšanu vidē nav iespējama viltus (akla) ticība māņiem un tumsonībai. Tur nekad nav iespējama temperamentu subjektīvo vērtējumu radītā savstarpējā cīņa. Varoņu zemē nav iespējama “krāsainā revolūcija” un “asiņaino diktatorisko režīmu” gāšana. Savās zemēs Varoņi ir saliedēti ap sevi socializējošo līderi – Vadoni. Varoņu zemē ārvalstnieku destruktīvie tīkojumi panāk tieši pretējo – visu iedzīvotāju apvienošanos un visādu levitējošo un kariņojošo ārvalstnieku noraidījumu. Varoņu zemēs Arjas nav Supervaroņi. Varoņu zemēs Arjas ir socializējošie diktatori – tie, kuri, Vajag Ideālam sekojot, dara to, lai labi būtu visiem.

Savas Varoņu zemes socializējošie diktatori vada pateicoties savā ilgajā darbībā iegūtajai pieredzei un sadarboties spējīgajam, viņu atbalstošajam, administratīvajam aparātam un Inteliģences lokam. Ir labi redzama atšķirība starp to Arju, kāda bija Vesterosā un to Arju, kāda viņa varētu būt Varoņu zemē. Bet te paliek viens liels Jums un viesiem latviešiem adresēts jautājums:


-          Vai jūs gribētu, varētu un būtu spējīgi – piemēroti dzīvot Varoņu Zemes Arjas socializējošajās diktatūras apstākļos?


Ja nē, tad visas tālākās runas par to nav svarīgas. Socializējošā diktatūra – sociālisms iestājas par sociālo taisnīgumu, kas nav iespējams starp ķenčiem ķenču zemē – te katrs ķencis vienmēr savu ķeņča deķīti vilks uz savu pusi, bet sociālais taisnīgums prasa katram ķencim cita ķeņča labklājībai atteikties no kādas savas nepelnīti iegūtās pļaviņas stūrīša. Ja no vienas puses ir “patīk-nepatīk”, bet no otras “Vajag”, tad nekādas tālākas sarunas nav iespējamas un ir pat nevajadzīgas. Mēs esam apstākļos, kad tiek likvidēti “patīk-nepatīk”. Mēs esam ceļā uz “Vajag”, un “derīgi” vairs nav par tautām, bet jau par Cilvēkiem.


Ko zinat Jūs par Varoņiem -

Par seno dienu Ziņnešiem!

Par tiem, kas savas sievas skāva

Un dēlus laida pasaulē.

Vai tiem, kas vientulībā mira,

Aiz sevis visas pēdas dzēšot,

Aiz sevis tikai stāstus atstājot,

Un bultas savu gūstītāju krūtīs?

Ko zināt Jūs par Varoņiem?

Vien savas teikas apmīļotās,

Vien savus spoguļus un bārdas.

To vien, kas Jūsos ir no Viņiem ...



Pūķis



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa