"Reptiloīds" vai Pūķis?!

Ne-cilvēki (ne-divkāji) ir dažādu destruktīvu, haosa, vērtību rašanās atkritumu vai nevērtību spēku mijiedarbības ar elementāļu pasauli. Paklausot spēku (domu enerģijas) ietekmēm, elementāles, var materializēt jebkuru minerālu, augu, dzīvnieku vai cilvēkveidīgu formu, kā arī jebkuru pretdabisku (kroplu) veidojumu, kurš būs tik stabils, cik stabila ir veidojošās domformas un materializējošās elemntāles saistība, kā arī domformas enerģijas krājumi. Domformas enerģijas krājums ir tik liels, cik Cilvēki ar savu līdzdalību (līdzjūtību, līdzdomāšanu) to uzpilda. Tieši tāpēc tiek darīts viss, lai domformu ieperinātu (dzeguzes ola) cik vien var daudzos Cilvēku prātos. Tur domformas aizņem prātu, pārkārto pēc savas dabas un neļauj tā normālu darbību. Ar tādu domformu aplipināts – inficēts prāts ir neauglīgs.

“Reptiloīda” tēls ir tumsas hierarhijas izplatīta himēra, kas radusies, viņiem tiecoties savu individuālo fizisko nemirstību saistīt ar degradētā vidē dzīvotspējīgu arhaisku fizisko formu meklējumiem, kuros varētu pārvietot savu personisko apziņu. Tumsas hierarhija apkaro Gaismas hierarhiju iestāstot, ka Kosmosā mītot ļaunas būtnes – iekarotāji (Hokinga slimās dvēseles murgi) un tādēļ “Kosmoss – Debesis mūs apdraudot” tur, kur Gaismas hierarhija aicina uz sadarbību ar Kosmosu. Vienlaicīgi šī himēra piesārņo Cilvēces apziņas telpu un kalpo Vērtību sistēmas noārdīšanai, jo lūk, “esot ne tikai tas, kas IR, bet arī vēl visādi citi elementi”. Šādi murgi atvieglina (un tādēļ tiek izplatīti) genderisma ideoloģijas iesakņošanu masu apziņā.

Tāda himēra parādījās reizē ar seriālu “V” (Visitors). Tagad šī ietekme tiek papildināta filmā “Ūdens forma” par sievietes un dzīvnieka (zoofīlija, kas ir sodomisma forma) intīmajām attiecībām. Tādu himērisku priekšstatu izplatība palīdz iesakņot perversijas, piesārņo kolektīvo apziņu, ar ko traucē nošķirt maldus no īstenības, liek “domāt neizdomājamo” – tukši nodarbina, lai nedomātu par patiesi notiekošo un vienlaicīgi ar to maskē patiesā Cilvēces ienaidnieka – tumsas hierarhijas eksistenci un graujošo darbību.

Monarhi nevar būt “vispasaules”. Monarhija ir konkrētu valstu pārvaldes forma. Ja Jūs domājat to 1% Cilvēku, kuri sev noziedzīgi patērē 90% visiem domāto resursu, tad mana attieksme pret viņiem mani mudina uz viņu apzīmēšanu par “reptiloīdiem”, ar to domājot viņu dvēseļu dabu. Jā, es piekrītu – pārbagātnieku vada tie paši stimuli – viņu motivē tas pats, kas darbojas katra arhaiska reptiļa apziņā.

·         Krokodils no pārbagātnieka atšķiras tikai ar mazākām iespējām, bet abi dara vienu un to pašu, abiem ir vienādi centieni un “dvēseles dzīves” apmēri.

Šim vienam procentam tiecas pievienoties vairāki procenti zemāk stāvošo un mazākus labumus baudošie, bet tos savukārt apkalpo milzu sīkaļu pūļi, kuri arī grib kaut kā piedalīties lielo plēsoņu dzīru drupaču uzlaizīšanā.

·         Tā ir tumsas hierarhija.

Tāds “reptiloīds” ir katrā, kurš pļāpājot par tiesībām, izvairās no pienākumiem – no tā, kas viņu padara par Cilvēku.

·         “Reptiloīds” ir Cilvēka pagātne.

·         Pūķis ir Cilvēka nākotne. (Izlasiet “Par Pūķu Zemes dzeju” P. Stelpa dzejas krājumā “Sākums”.)

·         “Reptiloīdiem” ir “Cilvēktiesības”.

·         Cilvēkiem ir Cilvēka pienākumi.

·         Tie, kuri nav pienākumu vadīti, bet ir “tiesību” aicināti, ir “reptiloīdi”.

·         Tie, kuri ir pienākumu aicināti un šo pienākumu izpildes tiesību vadīti, ir Cilvēki.

·         Starpstāvokļa nav.

·         Tie, kuri nav Cilvēki, tie ir “reptiloīdi”.

·         Tie, kuri nav “reptiloīdi”, tie ir Cilvēki.

Tādā kārtā, jebkura “labi ģērbtā vai ne-ģērbtā, smukā, makijāžētā, ietekmīgā vai populārā dāmīte un tāds pat kundziņš” ANO sēžu zālē, TV ekrānos, seriālā, “Positivus” festivālā – teltī vai uz skatuves, saeimā, domē, autiņā vai pie blakus galdiņa restorānā, katrs hokeja fans var būt (un biežāk ir nekā nav) “reptiloīds”.

Tas viss, protams, attiecas tikai uz Cilvēkiem. Tikai Cilvēks var būt tumsas vai Gaismas hierarhijā. Divkājiem tādu iespēju nav. Divkāji ir tikai divkāji. Ir “zālīte” – divkāji barojas, nav “zālītes” - divkāji izmirst. Divkājiem nav izvēles iespēju. Izvēles un tāpēc Vērtējuma iespējas it tikai Cilvēkiem.

·         Cilvēks izvēlas būt Cilvēks vai kļūt par “reptiloīdu”.

·         Cilvēks dzīvo vērtējuma un izvēles – lēmuma pieņemšanas brīdī.

·         Cilvēks izvēlas būt Gaismas vai tumsas hierarhijā.

·         Tie, “kuri neizvēlas” - tie noklusē, ka ir tumsas hierarhijas darbinieki.

Tādā kārtā;

·         Cilvēki ir visi tie Cilvēki, kuri dzīvo tāpēc, lai šo pasauli darītu labāku, lai tajā iegaismotu, iestarotu Debesu Valstību.

·         “Reptiloīdi” ir visi tie Cilvēki, kuri te sev iedzīvojas.

Tāpēc katra “reptiloīda” diena sākas ar jautājumu “kā labāk dzīvot”.

Tāpēc katra Cilvēka diena sākas ar jautājumu “kā kļūt labākam, ko darīt, lai pasaule kļūtu labāka, kā atturēties no darbībām, kas nedara pasauli labāku”.

Kādreiz Zemes vēsturē reptiļi bija “Zemes saimnieki”. Viņu laiks pagāja un tad reptiļus nomainīja zīdītāji, putni un zivis. Tieši tāpat ir ar “reptiloīdiem”. Viņu atmiņas – dvēseļu vibrāciju līdzības akcentēšana (“reptiloīda” tēla kustināšana) norāda uz “reptiloīdu” izzušanas brīža tuvumu. Viņi tagad spriedelē, kāpēc gāja bojā dinozauri. Ar to pašu viņi apspriež savas izzušanas cēloņus.

“Reptiloīdiem” tiešām Kosmoss ievieš bailes. Debesis nepieļauj tumsas hierarhijas turpinājumu – tās eksistencei ir stingras laika robežas. To nosaka Zemes pārvietošanās vibrāciju telpā. Tāda Zemes pārvietošanās izgaismo katru “reptiloīdu” Cilvēka dvēselē un tāpēc liekas, ka viņi vairojas. Kļūst redzams agrāk slēptais, bet “reptiloīdi” cīnās par izdzīvošanu un domā – kur un kā labāk paslēpties. Tāpēc savām domformām piesaista iespējami lielāku apspriedēju skaitu – izplata savas “dzeguzes olas”.

Pūķis