“Sniega cilvēki zinātnē”.

Tā nav “sniega cilvēka”, tā ir mūsdienu “zinātnes” problēma. Uz Zemes ir trīs Zinātnes un trejas darbinieku grupas.

Pirmā ir Cilvēces Vecāko Brāļu virzītā Zinātne un Cilvēces Skolotāju darbs Cilvēku tuvināšanai zinātniskai pasaules izpratnei.

Otrā ir Tumsas hierarhijas savtīgās interesēs virzītā zinātne.

Trešā ir Akadēmiska - tumsas hierarhijas Cilvēku mānīšanai radītā materiālistiskā “plaša patēriņa zinātne”.

Trešās grupas “zinātnieks” ir sektantisks, patērētājsabiedrības akadēmiskās vides, materiālistiskā pasaules uzskata (un nereti ar to arī vēl “kristīgs”) pārstāvis šauri specializētā jomā, aiz kuras robežām viņam ir pilnīga migla. Viņš zina tikai to, ko viņam viņa specialitātē ir iemācījis viņa pasniedzējs (neko citu - cita pasniedzēja vai citas “zinātniskās” skolas tradīcijā atrodamu viņš saņemt nedrīkst un nevar – ir pasniedzēju greizsirdība un “zinātniskās skolas” ieveidots prāta skatījums uz problēmu) un to, ko viņam pienes viņa lietotie instrumenti. Ar jauniem instrumentiem viņš paplašina un palielina – nostiprina to pašu veco viņam iemācīto “vienkājaino” – vājo, nelīdzsvaroto, nepilnīgo “zinātni”. “Zinātni”, kura “redz” lauku, bet “neredz” gaisu virs tā – to, ko nevar objektivizēt ar cirkuli un mērlentu tāpēc, ka par to neinteresējas, vai noliedz tā esamību tikai tā iemesla dēļ, ka tas nesaskan ar cirkuļa un mērlentes radītāja izglītību, politiskajiem un reliģiskajiem (“zinātne” ir ticība un uzticība materiālistiskajam pasaules uzskatam, “zinātniskajai” metodei un paradigmai – “zinātne” ir kvazi, tas ir nepilnīga – pseidoreliģija) uzskatiem, nav nopietni ņemama un tādas izteiktie apgalvojumi ir tikpat “vērtīgi” kā pacienta murmināšana pie psihiatra kabineta durvīm.

Ja es dzirdu “ne vislabākajā veidā” un citus tāda veida izteicienus, kuri liecina par apziņas izvairīšanos no patiesības un nespēju pieņemt vienotas pasaules ainu, tad man ir skaidrs, ka te ir darīšana ar vāju, nelīdzsvarotu (slimu), nepilnvērtīgu dvēseli (psihi, intelektu) un Cilvēku. Ja “zinātnieks” tur, kur viņa pētniecības metode vai mērinstruments, savas dabas – tajā ieprogrammētā uzdevuma dēļ, nedod vēlamo rezultātu, tā vietā, lai atzītu, ka ar šo nevar iegūt rezultātu un ir jāmaina metodes, instrumenti un ieprogrammētais uzdevums, paziņo, ka “tur nekā nav”, tad te mēs redzam šo “zinātnieku” dzemdējušās sabiedrības un pasaules uzskatu kroplumu un tātad arī nākotni. Šī “zinātne” ir iegalvojusi, ka tā “zin to, kas ir” un “tas, ko tā saka, tā arī ir”. Einšteins pieņēma, ka gaismas ātrums esot lielākais ietekmju – informācijas izplatīšanās ātrums un tagad visās savās teorijās to ievēro “zinātnieki”, bet tie, kuri tam nepiekrīt, tiek nostumti malā. Balstoties uz tādām “zināšanām”, tādi “zinātnieki” veido savas kosmogoniskās un “fundamentālzinātniskās” teorijas, kuru ietvaros izdara secinājumus un atklājumus, kurus citās “skolās” nepieņem un kurus citi “zinātnieki” apgāž un pierāda kā kļūdainus. Vieni noliedz efekta esamību, citi noraida matemātisko pamatojumu, bet trešie atzīstot efekta esamību un matemātiskā aparāta nevainojamību, paziņo par iegūtā rezultāta kļūdaino interpretāciju.

Balstoties uz teorijām veido mērinstrumentus un metodes, ar kurām iegūst tām atbilstošus rezultātus. Tādā veidā Galaktikas centrā, tur, kur ir visaugstākorganizētā un apgarotākā (enerģētiski piesātinātākā) lodveida zvaigžņu kopu matērija, viņi “novēro milzu melno caurumu”. “Novēro” to, kā nav un par to stāsta, kā par reālu, novērotu parādību. Teorijas matemātiska modeļa interpretācijas varianti “novēro” kā esošu notikumu.

Nupat Nīderlandē esot pabeigts pētījums par skolēnu lasītprasmi, kurā atklājies (Zinātnei sen zināma patiesība), ka jauktajās klasēs zēni meiteņu klātbūtnes dēļ labāk iemācās lasīt. No tā viņi izdara aplamus secinājumus, ka meitenēm piemītot augstākas koncentrēšanās spējas, kas palīdzot apgūt lasītprasmi. Viņi sev ir iegalvojuši “modernās psiholoģijas” muļķības – filosofiski neizglītotu un tāpēc nezinošu populistu pļāpāšanu, uz kuras pamatiem taisa savu “zinātni”.

Viņi nezin,

ka bez koncentrēšanās spējas ir arī sapratnes spēja,

ka meitenēm piemīt augstāka sapratne,

ka lasītprasmē lielāka nozīme ir sapratnei un motivācijai nekā koncentrētībai,

ka koncentrētība nogurdina, bet sapratne atslogo,

ka klasē ir kolektīvā apziņa,

ka tajā zēnu apziņa saprot caur meiteņu apziņu, bet meiteņu apziņu koncentrē zēnu koncentrācija un tāpēc jauktajās klasēs ir labāki lasītprasmes sasniegumi abās pusēs. Sasniegumu pamats ir koncentrācijas un sapratnes harmonizēta līdzsvarotība.

Tāda “zināšanu” bāze noved pie tikpat “zinātniskiem” secinājumiem, kas, ”zinātniekus” tā vietā, lai līdzsvarojot un harmonizējot klasi un attiecības klasē, paaugstinātu sapratnes līmeni skolēnu apziņā, nākotnē mudinās uz koncentrēšanās spēju paaugstināšanas meklējumiem. Nelīdzsvarota koncentrācijas celšana ved uz vīrišķā (konkurences) dzīves principa, egocentrisma un ar to uz agresijas, vardarbības pieaugumu skolās. Sapratnes uzlabošana tieši otrādi – harmonizētu attiecības, uzlabotu sekmes skolēniem un pārtrauktu “izdegšanu” skolotājiem. Bet šī “zinātne” ved pa citu – konfliktu pieaugumu ceļu.

Šī “zinātne” ir iestāstījusi, ka “zin, kas ir Zeme”, “zin, kā tā cēlusies, kā dzīvo, kas un kā uz tās dzīvo”. Tāpēc to, kas tādās shēmas neiekļaujas, tā neatzīst vai pieraksta instrumentu, novērojumu metodes nepilnībām vai “Cilvēciskās faktora” kļūdām. Laiku pa laikam atklāj kādu jaunu sugu vai pārskata savas klasifikācijas shēmas, bet nemaina “vietu, no kuras izpēta dabu” - patiesībā paši sevi un savu uzskatu sistēmu.

Es negribu pievienot savu stāstījumu par to, kas ir “sniega cilvēks”. Par neizpētīto brīvi diskutējošā sabiedrībā tas neko nedotu. (Katrs, lai runā, ko zina. Pārdomas un minējumi ir viņa prāta “zarnu darbība”, kuras priekšlaicīga atsegšana noved pie caurejas – sevis apsmieklā likšanas). Bet es varu piedāvāt vēl dažus “zinātnes” ignorētus “lauciņus, kuros aug sniega cilvēki”.

-          Ir Cilvēces pirmsākumu vēsture un tajā ir Cilvēku un dzīvnieku hibrīdi un no tiem cēlušos pērtiķu sugas. Ir iespēja atklāt jaunas sugas.

-          Zinātne zin reliktos organismus – Evolūcijas gaitas pieminekļus. Ir iespēja, ka kādreiz zemi apdzīvojušie radījumi ir kaut kur saglabājušies.

-          Zinātne zin, ka Cilvēka apziņa iemājo dzīvnieciskā ķermenī. Ir iespēja, ka kāda daļa ķermeņu ir izvairījusies no Cilvēka apziņas pieņemšanas un viņu pēcteči veido Evolūcijai blakusesošo pēctecības līniju, kurā mēs redzam, kāds būtu “Cilvēks” bez Cilvēciskās apziņas evolūcijas.

-          Evolūcijā ir arī pretējā plūsma – deģenerācija. Cilvēka dvēseles – tikumu un morāles pagrimums izsauc fiziskā ķermeņa izmaiņas. Ir iespēja, ka “sniega cilvēkā” mēs redzam tādu deģenerātu pēctečus.

-          Elementāles veido – materializē dzīvās un nedzīvās formas. Ir zināmi gadījumi, kad tās ir materializējušas sabiedrībā populārus “cilvēkus”. Laiku pa laikam parādās “cilvēki bez vēstures”, vai personiskās atmiņas “zaudējuši cilvēki”. Ir zināms, ka daļa no tādiem un apkārtesošajiem “cilvēkiem” ir sev ķermeņus materializējušas Elementāles un citas būtnes no “zinātnei neeksistējošās” pasaules. Tas, ko “zinātne” negrib redzēt, eksistē. Eksistē “dabas garu” pasaule, kuras virzienā “zinātne” baidās skatīties tāpēc, ka tad ieraudzīs sava lepnuma – objektīvo zināšanu iluzorumu un uz tām balstīto tehnoloģiju niecību.

-          Tumsas hierarhija strādā pie mākslīgās dvēseles un savām vajadzībām materializēta “avatāra” veidošanas. Ir iespēja, ka “sniega cilvēks” ir tādu eksperimentu izmēģinājuma modelis vai uzdevuma izpildītājs - biorobots.

-          Māgi, apgūstot maģijas prakses, apgūst materializācijas tehnoloģijas. Ir iespēja, ka laiku pa laikam kāds “virtualizācijas gaitā” uztaisa arī kaut kādu radījumu, kuru citi tvarsta kā “sniega cilvēku”.

-          Skolotāji stāsta par divu “tautu” koeksistenci, kurā, sevi tam ziedojusi, rupja, bet visādi cīņas spējīga “tauta” apsargā Garīgi augsti attīstītas, izsmalcinātas tautas darbu. Ir iespējams, ka tiek pamanīti “sargi”.

Tādi, lūk, ir citi pētījumu virzieni, kuros sniega cilvēku meklējot, var tikt atklāti “zinātnes saliņai” blakusesoši kontinenti, planētas, Sauļu sistēmas un Visumi.

Pauls Stelps

Sociopsiholoģijas asociācija