Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


Jautājums no www.philos.lv

689.

No: Indra      Temats: Taisnīgums...

?←      2021. gada 14. janvāris 22:22:04

Kas notiek Amerikā?
Vai tas ir taisnīgi?
Vai tā ir demokrātijas sistēmas krīze vai attīstība- "jaunā realitāte"!?
Vai ir iespējama bezkrīzes - tā saucamā "ilgtspējīgā attīstība", uz kādu vedina Pasaules valdības sludinātāji!
Kur rodas tādas teorijas?


Troņu Bada spēles.


Moto:

Pārveidotā realitāte ir jaunā realitāte. /Gurdžījevs/

Meliem jābūt visaptverošiem. Ir jābūt meliem, meliem un tikai aizvien lielākiem meliem. Meliem pāri visam. /Gēbels/

Patiesība ir meli. Meli ir patiesība. /Orvels/


Virspusēji – ziņu kanālos, (Morgans Frīmens savulaik teica: “Ja tos nelasīsi, būsi neinformēts, bet, ja lasīsi – būsi dezinformēts.”) dezinformatīvajā kanalizācijā lūkojoties, tur notiekošais ir parasts galma apvērsums, kuram var sekot kā karstais (pilsoņu karam ir vairākas fāzes) pilsoņu karš, tā arī citas politiskās piederības cilvēku fiziska iznīcināšana, kāda jau ir bijusi ASV vēsturē – Makartismā, un valsts sabrukums atsevišķās daļās (kā pēc PSRS sagrāves).

Tomēr šī Baidena melni (BLM) maskotā demokrātijas uzvaras inaugurācija bruņumašīnu, 25’000 nacionālās gvardes automātu stobru un dzeloņdrāšu žogu aizsegā, ir tikai krāsaina eļļas plēvīte pār dziļiem un tumšiem ģeopolitiskas ūdeņiem.

Baidena vairākkārt atkārotie vārdi “tumšā ziema nāk” (dark winter comes) ir skaidri un nepārprotami. Tā nav frāze par dienas un nakts garumu inaugurācijas laikā, vai konceptuāls globālistu jēdziens, bet no ASV militārās doktrīnas izrietošs signāls.

(Visas ASV IT korporācijas, izstrādājot savas plaši lietojamās programmatūras, tajās, saskaņojot ar Pentagonu, izveido tā saucamās “sētas durvis” (backdoor). Tāpēc, saskaņā ar ASV militāro hibrīdkara doktrīnu, tajā ir detalizēti izstrādāts ne tikai informatīvais, bet arī kibernētiskais (datorizētais) uzbrukums – uzbrukums tiešajā nozīmē.)

Tāpēc visas runas par tā saucamo drošību un datu aizsardzību ir tukša, maldinoša pļāpāšana. Tur, kur it kā notiek cīņa ar kaut kādiem hakeriem, patiesībā ir pilnīga visu iespēju atdeve svešinieku rokās. Pentagonam nav aizsardzības doktrīnas (tā ir tikai kopējās kara doktrīnas sastāvdaļa) – Pentagonam ir tikai uzbrukuma kara doktrīna. Pentagons ir tikai dominējošās, uzbrūkošās ASV armijas vadības struktūra. Tā nekad nav skatījusi, neskata un neskatīs jautājumu par mierīgu līdzāspastāvēšanu, bet būs tikai par visu citu pilnīgu preventīvu un preemtīvu iznīcināšanu.

Tāpēc, saskaņā ar Pentagona hibrīdkara doktrīnu, frāze “tumšā ziema nāk” (dark winter comes) ir signāls par plašu datorsistēmu, infrastruktūru, valsts vadības un īpaši regulējamo (elektroapgādes, automātisko vadību un tiesību aktu uzglabāšanas) sistēmu sagrāvi planētas mērogā. Medvēdjeva paziņojums, ka Krievija ir gatava atslēgt savu teritoriju no ASV kontrolētā interneta ir atbilde uz to. Šis ASV kiberuzbrukums (var tikt veikts jau šajā gadā), kā pret atsevišķiem reģioniem (Irāna), tā arī pret visiem konkurentiem ES ieskaitot. Te nav lieki atgādināt, ka ASV “sabiedrotie” ir tikai viņu labklājības nodrošinājums – labs ceļa segums, pa kuru rullēt uz slavas un naudas apmierināto oligarhiju. Tur šī ceļa vārda zem magnātu kāpurķēdēm, tiek un tiks mesti visi tagad esošie ASV “sabiedrotie” un, jo vairāk kādā vietā ir ASV tanku, jo smagāk tai vietai klāsies, jo zem lielākām kāpurķēdēm to pametīs.

Baidena vārdi par tumšo ziemu (Holivuda ir ideoloģiskā kara instruments) ir ciešā saistībā ar seriālu “Troņu spēļu” un “Bada spēļu” (ne velti pēc demokrātu veiktā apvērsuma, kurā tika nomesta tā saucamās demokrātijas maska un atklāta klaja, neapstrīdamas diktatūras vara ASV, Tramps tika dzēsts no kinofilmas “Viens pats mājās”) ideju, kuras centrālais vadmotīvs ir uzbrūkošās (mirušo – maģijās – šamaņu varas) Ziemas un pārveidojošās Uguns cīņa. Drāmas laikā anihilējas (savstarpēji iznīcinās) kā “Ziema”, tā arī “Uguns” pēc kā paliek jēla nekādo sļura un kaut kur, kadrā neredzams, Ugunspējīgs Pūķis. Lai mēs atceramies no baznīcu kancelēm skandinātos vārdus par “remdeno izpļaušanu”. Šo abu seriālu saturs ir ASV novešana no ģeopolitikas lielvalsts skatuves. Tas nozīmē pakāpenisku ASV deģenerēšanos par Somāliju – kodolbruņotu jūras laupītāju bandu zemi.

Bet, nu pie lietas – apaļas un cietas visās nozīmēs – globālas, vēsturiskas un katram dziļi personiskas – intīmas – viņa dzīves vēsturi un pasauli veidojošas. Pie tās realitātes, kurā katram pašam, savos mērķos ejot, jāizvēlas vai viņš būs kopīgajā uz gaļas kombinātu – “ragu, nagu un ādu” krautuvi dzītajā barā, vai būs ārpus bara savu dzīvi nākotnē gribošs, redzošs un darošs. Ir jāizvēlas – būt Vērsim vai Zirgam.

Šis tālākais nav Vēršiem.

Tas top Zirgiem, kuriem ir jāzin kādi ir jaunās lopkautuves izbēgamie aploki.

Lai skaidri redzētu savā zemē un dzīvē notiekošo, ir jāredz un jāsaprot lielajā pasaulē un vēsturē notiekošais. Te nu man ir divi ceļi. Vienā es Zirgus aicinātu pievērsties jau agrāk uzrakstīto rakstu “Mūlis un degošā kūts”, “Audz, bērniņ, audz!”, “Būt Lāčausim” un “Augstāk par bļodiņas malu” saturam. Tomēr tad, no vienas puses, laikā, kad tur aprakstītais notiek ap mums, tas būtu aicinājums pievērsties analītiskai teorijai, bet no otras puses, laikā, kad visas sociālo pārmaiņu “sazvērestības teorijas” iegūst acīmredzamu, faktos, darbībās un dokumentos nostiprinātu formu, atkal skanētu “izcilības centru”, radio un TV gudrīšu un sociālo tīklu lielzinātāju balsis par “sazvērestības teoriju inspirētu” tekstu daudzināšanu.

Tas notiek laikā, kad visi lielākie un mazākie savu valstu politiskie līderīši, katrs “savā vietā” un savā valodā ir skaļi paziņojuši par notiekošā neatgriezeniskumu, par esošās dzīves likvidāciju un pāreju uz “jauno normalitāti”, aizvien vēl skan Vēršu jautājumi par prognozēm “kad tad tas viss beigsies un varēs dzīvot kā agrāk”. Tātad mēs redzam un dzirdam kurlu, aklu un nesaprātīgu Vēršu baru.

Tas notiek laikā, kad vēl nesen par “sazvērestību teorijām” nosauktais, kļūst ar likumu nostiprināta realitāte. Tā, piemēram, vēl 2019.gadā “mītu atmaskotāju” nosmietā sociālā reitinga koncepcija, tagad Ķīnā ir kļuvusi par realitāti. To ar likumu, kurā nostiprinātas valsts un personas attiecības “personas sociālā reitinga” (“izglītības un profesionālās darbības orbītas vadība”) darbības apstākļos, ievieš ar 2021.gadu. Šie divi iepriekšējā civillikuma papildus punkti, nosaka valsts un personas attiecības, bet nekā neregulē fiziskās personas un citu valstī darbojošos fizisko un juridisko personu (struktūru, firmu, skolu un citu sociālo un ekonomisko varu ieguvušu veidojumu) attiecības, kuras šo “izglītības un profesionālās darbības orbītas vadību” izmanto pēc saviem ieskatiem. Visā jūdu kontrolētajā pasaulē valsts institūciju, kuras darbību reglamentē normas un noteikumi, funkcijas tiek nodotas nevalstisko organizāciju rokās, uz kurām neattiecas šīs reglamentējošās normas un notikumi.

Ķīnā nav vienas vienotas centralizētas valsts varas. Ķīnā ir tradicionālā ierēdņu klanu vara. Ir piecas lielas teritoriālās ierēdņu klanu ekonomiskās apvienības, kas ir valstis valstī un veido pašas savu iekšējo politiku. Tas, kas tobrīd ir “centrālā vara”, ir šo klanu apvienību pārstāvniecība šajā “centrālajā” orgānā un lielākā pārstāvniecība nosaka kā centrālās varas politiku Ķīnā, tā arī ir šī “centra” ietekmes spēks attiecīgajā provincē – klanu apvienībā. Pašlaik Ķīnā par varu cīnās divi lieli grupējumi – Šanhajas (Ķīnas armijas un nacionāli ekonomiski orientētās partijas) koalīcija Sī Dziņ Pina vadībā ar tā saucamā “komjauniešu” – provinču ideoloģisko un ekonomisko vadības struktūru nomenklatūras darbinieku kompradoro apvienību. Ķīnā “Valsts” cīnās ar tradicionālo “einuhu - ierēdņu” kliķi – birokrātiju.

“Komjauniešu” apvienības rokās ir “Ķīnas Tautas banka” ar tās ietekmi uz visām naudas aprites plūsmām. Centrālā Šanhajas koalīcija to nekontrolē. Kontroli pār to var iegūt tikai vienā ceļā – nomainot provinču ierēdņus, kā vārdā “Uhaņas operācijas” aizsegā notika tur esošās nomenklatūras nomaiņa. “Covid-19” Ķīnā ir vietējā pārvaldes aparāta un centrālās varas “pilsoņu karš”. Tā mērķos un saturā tiek ieviests kā sociālās reitings tā arī neierobežota valsts kontrole pār iedzīvotāju dzīvi – “ciparu cietums”, kas faktiski nozīmē pakāpenisku visu Cilvēka dabisko brīvību un tiesību atcelšanu – protams, “pašu iedzīvotāju labklājības vārdā”. “Sociālais reitings” nepieciešams “ciparu cietuma” datu bāžu formēšanai, bet šīs datu bāzes ir “sociālā reitinga” uzturēšanas mehānisms. “Sociālais reitings” un “ciparu cietums” ir vienotas digitalizēti jaunhumanās  - “laimīgākgudras” pasaules, tās jaunās normalitātes sistēmas elementi. Tāda sistēma ir lielākā mērogā atražota “mākslīgā intelekta – einuhu – ierēdņu” vara.

“Komjaunieši” ir tipiska kompradorās (ārzemju koloniālās) ekonomikas struktūra. Tie strādā ciešā ASV demokrātu partijas vadībā (tā nebija nejaušība, ka jau ASV teritorijā atklātie vēlēšanās par Baidenu nododamie 5 miljoni vēlēšanu biļeteni tika drukāti Ķīnas tipogrāfijās) un interesēs. “Komjauniešu” rokās ir Ķīnas Tautas banka ar tās ekonomikās ietekmes svirām uz visu Ķīnā notiekošo. Tāpēc sociālais reitings Ķīnā būs Ķīnas Tautas bankas – “komjauniešu” – ASV demokrātu partijas rokās. Ķīnu un “ciparu cietumu” caur sociālo reitingu ar Ķīnas “komjauniešu” rokām vadīs ASV demokrātu partijas Baidenisti. Ja mēs zinām, ka globālā iepriekšējās ekonomiskās un sociālās sistēmas nograušana (“nonuļļošana”) un pārformēšana notiek sākot ar Ķīnu (tajā ir spēcīgākā transhumānisma ideoloģijas birokrātijas tradīcija), tad uz Ķīnu lūkojoties, redzam, kas notiks katrā valstī, novadā, pagastā un dzīvoklī. Vieni to pieņems kā vajadzīgu, derīgu un sargājošu, bet citi kā Cilvēka dzīvi likvidējošu.


·         Tur, kur tiek atņemta mērķu uzstādīšanas un plānošanas iespēja, tur tiek atņemta Cilvēka dzīve.

·         Cilvēks sākas ar mērķa uzstādīšanu, plānošanu un mērķtiecīgu darbību.

·         Cilvēks ir mērķtiecīgā darbībā.

·         Akla pakļaušanās mērķtiecību atņemošu, nevajadzīgu un nepamatotu, ar varu vai viltu uzspiestu noteikumu diktatūrai (slēpošana ir aizliegta, bet slidošana aizsalušos kanālos Nīderlandē ir atļauta) ir Cilvēka nomākšana līdz dzīvnieciskam stāvoklim – verdzībai.


2019.gadā sociālais reitings un “ciparu cietums” bija “sazvērestības teorijas”.

2021.gadā “ciparu cietums” un sociālais reitings ir praksē ieviesta realitāte.


- Vai “mītu atmaskotāji” tādēļ nokaunēsies, mēlēs iekodīs un savā muļķībā atzīsies?

- Vai viņi izliksies, ka neko nezina par to, ka tādi viņu izņirgātie termini kā “pasaules valdība”, “jauna realitāte”, “jaunā pasaules kārtība” vai “inkluzīvais kapitālisms” jau tiek plaši lietoti oficiālajos ANO un citu starptautisko organizāciju oficiālajos dokumentos?

- Vai viņi noliegs to, ka zin, ka visas Latvijā (tāpat kā citur) notiekošās reformas (“valdības darbība”) ir Pasaules Veselības organizācijas (privātpersonu un viņu apvienību dibinājums), Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un Ekonomiskās sadarbības attīstības organizācijas (OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development) projekta “2030” par esošās sociālās un ekonomiskās darbības apturēšanu un pārveidi par ekonomiski un tehniski uzturētu verdzību – “jauno pasaules kārtību”, izpilde?

- Vai viņi atzīsies tā neziņā?

- Vai viņi teiks, ka nezin to, ka šī projekta plānošana un izstrāde bija uzsākta jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un visu šo laiku tā pakāpeniskas ieviešanas un maskēšanas dēļ, tā izpausmēm jūdu pakalpiņi piekāra “sazvērestības teoriju” kauna zīmi?

Speciālisti zin, ka tur, kur kāds sāk kladzināt, šņākuļot vai rūkt par “sazvērestības teorijām”, šis kāds vai nu nav “tēmā” – ir sekli lētticīgs – ir nezinošs par to, uz ko klukst, šņākuļo un rūc, vai ir sazvērnieku nolīgts un viņu labā klukstošs, šņācošs un rūcošs melis. Tagad, kad viņu kladzināšanu, šņākšanu un rūkšanu apmaksājošie sazvērnieki savas teorijas ir atklāti publicējuši savās grāmatās, darbību vadošos dokumentos un projektos (kam acis – lai redz, kam prāts – lai domā, kam saprašana – lai saprot, ko acis redz un par ko ir jādomā), tās vairs nav “sazvērestības teorijas”, bet jau ir jūdu algoritmi, vadlīnijas, stratēģijas un protokoli.


·         Visas “sazvērestības teorijas” ir vēl neizziņotas, slepenībā izpildvarai nodotas, atklātībā nelaistu projektu algoritmi, stratēģijas, vadlīnijas un protokoli.


Tagad mēs to varam lasīt sazvērnieku ideologu grāmatās, banku dokumentos un globālos projektos. Tagad tas ir nolikts visu acu priekšā. Tagad sazvērnieki ir mēslainē izmetuši savus dumjos kladzināšanai, šņākšanai un rūkšanai uzpirktos pakalpiņus. Tagad, pirms ielūkoties dažos viņu materiālos, ir vērts palūkoties uz to, kas ir sazvērnieki, sazvērestība un kā top “sazvērestības teorijas”. Tas, kurš zin kopīgo – teoriju, tas to redz praksē.


·         Cilvēku var ap-maldināt faktos.

·         No maldiem Cilvēku izved uztaustīta tendence.

·         Tendenci zinošo grūti apmānīt.


Visplašāk uzlūkojot, tas, ko sauc par sazvērestību, ir atklātībā neizpausta, starp vienošanās dalībniekiem noslēpumā turēta vienošanās. Tādā kārtā sazvērnieki ir slepenas vienošanās dalībnieki, bet sazvērestības pazīme ir vienošanās fakta un satura slēpšana.

Pirmajā brīdī mūs interesē divi tādas vienošanās elementi – slepenība un vienošanās dalībnieki, kuriem vēlāk, savā laikā, pievienosies vēl viens – trešais elements.

Ja par pirmo sazvērestības pazīmi ņemam slepenību, kas vispārīgā formā ir informācijas slēpšana – izplatības, iegūšanas un sapratnes apgrūtināšana, tad sazvērestība ir visos tajos gadījumos, kuros saskaramies ar šīm manipulācijām. Tādā gadījumā par sazvērestību varam domāt visās starpvalstu diplomātiskajās procedūrās, līgumos un sūtījumos līdz brīdim, kamēr šīs darbības tiek turētas slepenībā vai nav pilnībā atklātas. (Tomēr tas neizslēdz atklātībā izpaustu noziedzīgu vienošanos, ko vēlāk, tās noziedzīgās dabas dēļ, saprotam par sazvērestību.)

Tāpat tādā gadījumā tas attiecas uz visiem valsts institūciju apkarotajiem karteļu vienošanās gadījumiem ekonomiskajā darbībā, vienošanos par naudas un akciju vērtības maiņu finanšu sfērā, neadekvātu īpašuma vērtības maiņu, “vienreizlietojamo” atsevišķu personu labā, vai pretēji tiem vērstu likumu pieņemšana Saeimā tā saucamo “biznesa noslēpumu” savstarpējos partneru darījumos vai darba devēja un ņēmēja attiecībās, kā arī vēlēšanu rezultātu koriģēšanā tā saucamajās demokrātiskajās vēlēšanās un vienošanos politiskās darbības partneru starpā, kad tādas ir vērstas uz politisko, sociālo vai ekonomisko procesu veidošanu par labu kādai vai visām vienošanās dalībnieku pusēm.


·         Tādā veidā skatoties, vēsture ir sazvērestību veidošana un darbība.


Ja aplūkojam slepenību, tad tajā redzam informācijas slēpšanu, kurā varam saskatīt vairākus elementus. Tie ir pilnīgs vai daļējs noklusējums, informācijas izplatības un iegūšanas traucējumi, sagrozījumi, sapratnes apgrūtinājumi un tai skaitā arī dezinformācija.

Tāpēc vienošanās partneriem sazvērestība ir viņu dzīves sastāvdaļa, dzīvesveids – dzīves plānošana, bet manipulācija ar informāciju ir viens no mērķu sasniegšanas līdzekļiem. Tomēr pret slepenību un manipulācijām nevar izturēties viennozīmīgi, tāpat ne katra informācijas nesniegšana vai ieguves veida modulācija ir nosodāma. Pie tā mēs vēl atgriezīsimies. Tagad mūs vairāk interesē tādas manipulācijas, kurās ir saskatāma esošā vai vajadzīgā un normālā līdzsvara (kāds ir dabiskajā kārtībā, veselīgā sabiedrībā un Cilvēka apziņā) graušana.

Te visasākie piemēri ir pirmsvēlēšanu un preču reklāmu kampaņās, kur priekšā izvirzītais politiķis ir viņu iztirgojošās reklāmu pasūtošās grupas prece, caur kuru viņu virzošā grupa piekļūst sev iekārotajam resursam. Visās reklāmās vienmēr tiek veidots pircējam patīkams preces tēls, kurš nekad nesaskan ar tēla – pārdodamās preces īsto saturu. Reklāmas veidotāji noklusē preces īsto saturu un darbību, bet vienpusīgi apraksta kādu pircējam patīkamo vai pircējā (caur Overtona logu) iepriekšizveidoto īpatnību. Politiskā reklāma ir apzināti meli tāpēc, ka visu politisko grupu īstie mērķi nekad nesakrīt ar atklātībā sniegtajiem paziņojumiem.


·         Pirmsvēlēšanu politiskā reklāma ir reklāmas pasūtītāju un reklāmas veidotāju sazvērestība pret domājamo vēlētāju un sabiedrību kopumā.


Vēl klajākas manipulācijas ir līgumos, kuros parādās teksti sīkajā drukā, līguma tekstos lietoto vārdu vai citur definēto jēdzienu slēptā (tikai vienai pusei zināmā un otru pusi maldinošā nozīme), kura ir zināma speciāli sagatavotu profesionāļu vidē, bet nav zināma tai nepiederošajiem. Tādi līgumu teksti tiek veidoti ar nodomu, ka otra puse, paļaujoties uz līgumu piedāvātāju labdabību, teksta valodas, pārliecīgā apjoma vai atsevišķu punktu pārprotamības dēļ, nonāks tai neizdevīgā situācijā, kuru visbiežāk pats līguma piedāvātājs provocē, vai viņam ir zināmi otrai līguma pusei nezināmi līguma darbību ietekmējoši pirmās puses darbības varā esoši apstākļi.

Plaši izplatīta sazvērestībai raksturīga parādība ir sagrozījumi un maldināšana. Patiesības sagrozījumi parādās visur tur, kur par kādu vienu parādību runā tikai sliktu vai labu pretstatā kādai citai, par kuru vienmēr stāsta tikai pirmajai pretējo. Tur, kur sekām, tās atraujot no cēloņa, pieraksta tām neesošu dabu, vai, runājot, par cēloņiem, slēpj to izraisīto seku dabu. Maldināšanu pielieto visur tur, kur kāds Cilvēks vai sabiedrība jāievirza sazvērniekiem vēlamajā, bet Cilvēkam vai sabiedrībai nevēlamā notikumu attīstībā. Tāda notikumu gaita vienmēr izriet no sazvērnieku iepriekšizveidotas ideoloģijas, no tās intelektuālā kapitāla, mērķu un loģikas sistēmas, kurā veido tai atbilstošus jēdzienus. Tādi jēdzieni un to daba ir saprotama tikai tad, ja ir apgūta un zināma tos saturošā sazvērnieku ideoloģija. Bez tādām zināšanām šie sabiedriskie vai profesionāli lietotie jēdzieni ir saprotami šauram “iesvētīto” – sazvērniekiem pietuvināto speciālistu lokam, bet visu pārējo sabiedrību maldina tai konkrēto saturisko nozīmi neatklājošie vārdi.

Tādā kārtā, sazvērnieki, atklāti lietojot sabiedrībai zināmus vārdus, tajos ieliekot tikai sev vien zināmu un saprotamu saturu, runā sabiedrībai nesaprotamā valodā.


1. turpinājums


Te nu visas augstākminētās manipulācijas norāda uz trešā sazvērestības elementa esamību, vietu un lomu. Sazvērestībā vienmēr ir sazvērnieki, sazvērestības realizācija tai atbilstošos līdzekļos, un sazvērestības mērķis, kurā vienmēr ir sazvērestības upuri.

Sazvērestības savtīgais – negodīgais - noziedzīgais raksturs liek pārskatīt slepenības un informācijas manipulāciju nozīmi. Tā kā sazvērestībās vienmēr visur ir sazvērnieku savtīgie tīkojumi – uzbrukumi sazvērestību upuriem, tad mums ir arī divējāda slepenības un informācijas manipulāciju daba. Skaidrs, ka sazvērnieku un upuru pusēs tā būs pretēja.

Noziedznieku sazvērestībā iesaistīto tiesnešu, advokātu un liecinieku pusē tiesiska (tur, kur valda tiesas – arī netaisnīgais, pretlikumīgais vai atklāti noziedzīgas sazvērestības lēmums) valsts un interpretējams likums kalpos noziedznieka atbrīvošanai no atbildības un tās uzvelšanai nevainīgajam, bet tā saucamo tiesisko valstu sazvērestībās cietušie upuri būs ieinteresēti tādos likumos un tiesu kārtībā (kurā lietu izskata pēc būtības), kura nepieļauj likumu interpretācijas un patvaļīgas tiesu varas manipulācijas, kādas notiek tad, kad klasesbiedri un augstos krēslos sēdoši pudeles draugi ir apsūdzētie, advokāti, izmeklētāji, prokurori un viņu iebiedētie vai kompānijā pieņemtie tiesneši, kā tas ir Žagara apsūdzības lietā, kura tika par labu likumpārkāpējam tiesvedībā pretēji likumam viņa klasesbiedru, draugu un pudeles brāļu vadīta (līdz ar to viņa advokāti un visu līmeņu tiesas arī kļuva par likumpārkāpējām). Tagad daudz runā par sazvērestību pret Lembergu, bet tikpat cieši slēpj absurdo Žagara lietu, kurā visas tiesu instances ignorēja Satversmes tiesas apstiprināto nepārprotamo un neinterpretējamo likumu. (Man Žagara lieta ir “neatkarīgās” Latvijas zīmols – produkta zīme)

Šīs prāvas materiāli ir nosūtīti visām partijām, visām tiesībsargājošajām instancēm, bet atbilde ir pilnīgs klusums. Klusums ir tāpēc, ka aiz Žagara stāv Lielbritānijas nauda, LGBT un ASV vēstniecība. Tāda ir sazvērestību būtība. Tie ir “atsevišķo gadījumu” likumi un visu sazvērnieku iemīļotie dubultstandarti. Sazvērestības slēpj kā Cēsīs montāžas cehā bāzēto ASV bezpilota lidaparātu izmantošanu Maximas lielveikala sagrāvē, tā arī varām nevēlamo personu slepkavības. Sazvērestības vienus padara bagātus uz citu nabadzības rēķina, kas lielā daļā gadījumu ir vairāk kā vardarbība. Nopietni skatot, visu mūsdienu valstu visu līmeņu politikas pamatā ir sazvērestības. Visa politiskā darbība ir viena liela laupīšanas sazvērestība pret tautām vien vienam pret otru.

Tur, kur sazvērnieki slepenību izmanto uzbrukuma sagatavošanai un izvēršanai, tur uzbrukuma upuri slepenību izmanto aizsardzībai. Sazvērestības upura rokās slepenība, dezinformācija un maldināšana kalpo esošo vērtību saglabāšanai un vairošanai, bet sazvērniekiem viņu manipulācijas kalpo vērtību izlaupīšanai un sagrāvei. Tāpēc sazvērnieki, viņu mērķi un līdzekļi nav mērāmi ar to pašu mērauklu kā tādi paši viņu upuru rokās.


·         Noziedznieks un nozieguma upuris nav vienlīdzīgi tiesībās, iespējās un atbildībā.


Tepat, skaidrības labā, lai labāk saprastu sazvērestību dabu, ir jāaplūko arī citi, ārpus sazvērnieku un upuru attiecībām esoši gadījumi. Tie visi ir saistīti ar daļēju, dozētu informācijas pasniegšanu atbilstībā tās saņēmēja sagatavotībai. Pirmkārt, tas attiecas uz izglītību, audzināšanu un Evolūcijā vedošu – Cilvēcisko attiecību kapitālu vairojošu Reliģiju.

Izglītībā ir skolēna labā pastāvoša speciālistu noruna par skolēnam dodamo zināšanu secību un apjomu. Tā ir kopumā pieejama teorētiskajā daļā, mācību programmā un standartos un metodikā, bet praksē tiek realizēta saskaņā ar dozēto, daļējo pieejamību. Tāpat bērnu un pieaugušo attiecībās tiek (normā tā ir jābūt) ievērota bērnu pasargāšana no pāragras iepazīšanās ar bērna dzīvē neesošām, tai neraksturīgām, nepiemērotām, tam vēl nesaprotamām un praktiski nepielietojamām pieaugušo dzīves parādībām.

 Katrai Tautai ir tai domātā Reliģija. Katrā tautā dzimst Cilvēki ar tautai raksturīgo mentalitātes savdabību. Savdabības vienotie, savdabību izkopjošie un sargājošie ir savai Reliģijai derīgā tauta. Katras Tautas Reliģija ir šīs Tautas dzīves pamats, apziņas veidotāja un attīstības ceļa vērēja. Katra Reliģija veido savas Tautas Kultūras bāzi – to, kas Cilvēku ietver un uztur sākot ar ieņemšanas brīdi, apziņas veidošanās sākumu un pavada visā viņa šīs zemes dzīvē. Tāpēc tikai šīs Tautas kultūras bāzē dzimušajiem un dzīvojošajiem ir adekvāti uztverams un pielietojams Reliģijas teorētiskais un praktiskais, dzīves tradīciju veidojošais saturs. Katra Reliģija ir tikai kādai vienai Tautai derīga.

Citām Tautām tā ir nederīga un maldinoša. Apziņai neatbilstoša Reliģija maldina un bremzē tai neatbilstošo apziņu dzīvi – to daļēji nomāc, bet daļēji pārveido atbilstoši savam saturam. Līdz ar to tā nav un nevar būt adekvāti saprasta un pielietota, bet, sazvērestībā iekļauta un pielietota, dezorganizē tai svešo Tautu dzīvi, kā to dara izkropļotā jūdaisma un profanētās eseju filosofijas surogāta piespiedu popularizācija nejūdu populācijās.


* * *


Šajā vietā vajadzīga plašāka atkāpe skaidrojumam par reliģiju divējādas dabas būtību un to, kā tās var kalpot divējādiem mērķiem, sazvērestībām un šamanismam mūsdienās.

Tā kā sabiedriskajā dzīvē viss notiek reliģiskās tradīcijas un priesteru veidotās ideoloģijas vidē un ietekmē (materiālās, politiskās un intīmās baudas nesošās varas darbība vienmēr notiek ar priesteru līdzdalību), tad arī priesteriem agrāk vai vēlāk sabiedrībā notiekošajā parādās savas intereses. Tādā veidā, ar Iesvētību un Mistēriju tradīciju neaizsargātās (pagrimstošās) reliģijās, caur to demoralizētajiem – baudu, mantas un politiskās varas kārajiem priesteriem, visas sabiedrībā notiekošās sazvērestības un to noziedzīgā daba iespiežas arī tādu reliģiju priesteru vidū.

Priesteri iesaistās sazvērestībās kā dalībnieki (nupat Vatikāns ar savu banku tīklu iesaistījās inkluzīvā kapitāla virzītājos un labumu guvējos) un paši veido sazvērestības kā savā vidē, tā arī pret citām - politiķu, baņķieru, tirgoņu grupām un tautām kopumā.

Tādas priesteru apvienības (piem., jezuīti), izmantojot tiem Vatikāna doto visatļautību līdzekļos līdz pat jebkuram noziegumam, gūst ietekmi politikā un ekonomikā, aktīvi veido noziedzīgu, sev labumu nesošu, stāvokli. Tādu priesteru apvienību mērķi nav politiskās un ekonomiskās izmaiņas, bet politiskās un ekonomiskās izmaiņas tiem ir līdzekļi tālejošu sabiedrības dzīves izmaiņu veidošanai. Tādas izmaiņas ir vērstas uz savas ietekmes saglabāšanu, izplatīšanu un padziļināšanu.

Līdz ar to pagrimstošu reliģiju noziedzīgās priesteru apvienības (baznīcas) rada savu sazvērestību upurus – sev uzticīgos un paklausīgos ticīgos. Tādu priesteru (baznīcu) sazvērestības ir vērstas pret manipulējamo ticīgo labklājību, kur labklājība ir mērāma Cilvēciskajā izaugsmē – dvēseles spēku atklāsmē un dvēseles spēku – Cilvēcisko vērtību darbības, arī Zinātnes un Mākslas nesto, augļu baudīšanā.

Problēmas būtība pastāv apstāklī, ka Reliģiskajai darbībai var būt divējāda, tā saucamās “kreisās”, involūcijā, un “Labās”, Evolūcijā vedošās, “rokas” daba. “Labās rokas” Reliģijas ir Iesvētīšanu un Mistēriju Tradīcijas aizsargātas, tāpēc kopā ar To darbojas sabiedrības Evolūcijas vadīšanā - ir Evolūcijas subjekti. Saskaņā ar sabiedrības morālo, Ētisko, Estētisko, Dvēseles, intelektuālo un Saprāta spēku pieaugumu “Labās rokas” Reliģijā un priesteru apvienībās caur Mistēriju Tradīciju tiek ievadītas jaunas, sabiedrības izaugsmi uzturošas un veicinošas, Zināšanas. Tādā kārtā, vadot sabiedrības izaugsmi, kopā ar to aug un attīstās arī “Labās rokas” priesteru apvienības (baznīcas) un priesteri. “Labās rokas” Reliģiju daba un darbība ir sabiedrībai labvēlīga un labdabīga – vērsta uz kalpošanu vispusīgai sabiedrības izaugsmei, tāpēc tās priesteri ir spējīgi augt līdz ar savu sabiedrību.

Tādu Reliģiju priesteru darbs iet ciešā hierarhiskā sadarbībā ar sabiedrības Zinātnes, Mākslas un politiskās dzīves augstākajiem (jaunās Zināšanas saņemt, apgūt un sabiedrības labā pielietot spējīgajiem) darbiniekiem. Tādu priesteru vietu un ieņemamo stāvokli sabiedrībā nosaka to kopdarbs ar Zinātni un Mākslu sabiedrības attīstībā – ceļā no labā uz labāku un vislabāko, pilnīgāko un augstvērtīgāko, plašāko.

Tam visam tiešs pretstats ir “kreisās rokas” – involūcijā, tās eksistenciālo un dvēseli pazemojošo netikumu problēmu lokā novedošo reliģiju un baznīcu darbība.


·         “Kreisās rokas” reliģijas ir savu laiku pārdzīvojušu, deģenerējušos tautu mācību un saturu zaudējušu rituālu paliekas.


Tāpat par “kreisās rokas” reliģijām izvirst visas tās reliģijas, kuru priesteri, dvēseļu nepilnību dēļ zaudējot kalpošanas mērķu tīrību, sāk pievērsties viņu sabiedriskā stāvokļa sniegto iespēju savtīgai izmantošanai. Tādi priesteri zaudē Cilvēciskās un Garīgās izaugsmes iespējas, ar ko kļūst par savas sabiedrības izaugsmes bremzēm un gremdētājiem. Tad tādi priesteri kļūst nespējīgi saņemt caur Iesvētīšanu un Mistēriju Tradīciju nākošās Zināšanas – netiek tām pielaisti, bet tādiem priesteriem savairojoties, visa priesteru apvienība zaudē spēju saņemt Zināšanas un līdz ar to arī savu kopdarba ar Zinātni un Mākslu lomu sabiedrības attīstībā, kas ir Iesvētīšanu un Mistēriju Tradīcijas aizsardzība.


·         Tradīcija nesargā priesterus.

·         Tradīcija nesargā priesteru uzturēto Reliģiju.

·         Tradīcija nesargā sabiedrību, kuras daļa ir tās pagrimušie priesteri.

·         Sevi sargājoša sabiedrība sargā savu priesteru tīrību.

·         Sevi sargājoša sabiedrība sargā savu izaugsmi.

·         Tradīcija sargā sevi sargājošas sabiedrības izaugsmi.


Tradīcijas sargātajās sabiedrībās netīrie priesteri vairs nav tās Evolūcijas subjekti, bet kļūst par lejupvedošās involūcijas objektiem. Normā involūcijai šie darbam nespējīgie sabiedrības elementi būtu jāizved no viņu ieņemamā stāvokļa, lai tur varētu nokļūt citi - sabiedrībai derīgi – ar Tradīciju saites saglabājuši darbinieki. (Par tādiem var kļūt kā Zinātnieki, tā arī Mākslinieki ar pietiekami lielu Reliģiskā darba pieredzi, kura tos vienmēr ieved tai atbilstošā saskarē ar Tradīciju.) To zin un saprot involūcijā lejupslīdošie priesteri, kuriem tagad ir divas iespējas.

Pirmā ir, zaudējot ieņemamo stāvokli un tā dotās iespējas, ļauties lejupnesošajai plūsmai, kur ar saviem sprediķiem, zīlēšanām, upurēšanām un “trešo acu atvēršanu” nolaisties pie sabiedrības padibenēm (katoliskās baznīcas daudzinātajiem tizleņiem, zagļiem, prostitūtām un muitniekiem), lai no turienes, kopā ar tām, atsāktu jaunu savu dvēseļu attīrīšanas ciklu.

Otrā iespēja ir par visas sabiedrības pagrimuma cenu saglabāt savu kundzības stāvokli. Tādas priesteru apvienības veido sazvērestību par ļaunprātīgu sava stāvokļa saglabāšanu. Ļaunprātīgu tāpēc, ka šajā gadījumā priesteri zin un saprot, ka savu iespēju saglabāšanai viņi sabiedrību vedīs vispārējā pagrimumā, “to kungu” piesaucot, sagrozīs Mācību, slēps patiesību, atņems Zināšanas, izkropļos praksi, sašaurinās redzesloku un nogriezīs iespējas atjaunot izaugsmi. Ar to pašu brīdi, tādās vai citādās celtnēs un tērpos savus rituālus un sprediķus turošie priesteri kļūst par šamaņiem.


·         Šamaņi ir parazītiski, vispārēju pagrimumu veicinoši, ar psihotehniku un pseidoreliģisku kultu (pielūgsmes) pielietošanu sabiedrību visšaurākajā iespēju lokā turoši krāpnieki.


Daudzi, jezuītsikās “zinātnes” maldinātie, domā, ka šamanisms ir kāda attīstībā atpalikušo – “dabai tuvo” – “saskaņā ar dabu dzīvojošo” tautu arhaiskā, un tāpēc izpētei interesantā, kultūras forma. Tā varot sniegt liecības par Cilvēces pagātni, par to, kā esot sākusies Cilvēces attīstība un tajā esot rodamas daudzas sen aizmirstas potences.

Tie ir grandiozi katolisko priesteru sazvērestības radītie maldi. Nav noslēpums, ka visai tā sauktā “new age” – “jaunā laikmeta” pseidogarīgo psihotehniķu kustībai ar tās neskaitāmajiem sludinātājiem, grāmatiņām, pulciņiem un biznesmeņiem “kājas dīgst” Vatikānā un tā notiek ciešā Vatikāna kontrolē un Vatikāna šamaņu interesēs. Lai kā “new age” grozītos un kā izskatītos, kādos vārdos un par ko runātu, tajā visā ir viens un tas pats – viena un tā pati maldinošā, “pozitīvās psiholoģijas” mērcē sutinātā, ilūzija.

Tā iedveš, ka tagad viss esot mainījies, nekas neesot kā agrāk. Tāpēc nekādas vecās patiesības, pamati un normas vairs neesot spēkā. Neesot nekādas hierarhijas un hierarhiskās struktūras. Esot savstarpējos sakaros, iespējās un brīvību realizācijā satīklota, kādas teritorijas vienlīdzīgo iedzīvotāju “dzimtas atmiņas” intuitīvajā vadībā esošas “kopienas” horizontāle. (“Kopienas” tāpēc, ka īsta Kopiena ir vertikālā hierarhiskā saistībā ar Skolotāju, augstākorganizēto Saprātīgo būtņu un Kosmisko spēku hierarhiju.) Neesot valstu un tautu. Neesot tām derīgo mācību, bet katrs varot grābt un kraut kaudzē pēc savas saprašanas un patikas.

Esot tikai pārnacionālas, eklektiskas interešu kopas un to sakaru sniegtās iespējas. Bet tomēr esot kāds viens augstāks, katrā vietā cits, vai citā vārdā, vai vispār bezvārda un jebkā, pēc katra patikas nosaucams kaut kas, kāds čenelings, eņģelis, gars, spēks – kā nu kuram, kurš visu šo horizontāli, (ar maziem izņēmumiem, kad par atsevišķu samaksu vadošajam sludinātājam, var pacelties kādā augstākā, samaksu iekasējošā stāvoklī tās pašas horizontāles ietvaros) vadot pēc savas gribas un par to katram, tā noteikumu izpildes gadījumā, dodot “uz lielāku laimi” vadošus norādījumus. Tiek iedvesta ilūzija – aina, kurā virs horizontālās līnijas ir viens punkts.

Tomēr, viss par šamanismu stāstītais, ir katolisko priesteru sazvērestības upuriem radītie maldi.

Pirmkārt, šamanisms nav Kultūras forma. Kultūra ir izaugsme, izaugsmes sasniegumi un virziens, bet šamanisms ir tā visa noliegums.

Otrkārt, šamanisms nav dzīve “vienotībā ar dabu”. “Daba” ir Evolūcijas sastāvdaļa – katrs organisms tajā (izņemot parazītus) kalpo Evolūcijai un ir Evolūcijas radīts – ir Evolūcijas izpausme, bet šamanisms ir atkrišana no Evolūcijas, pretdarbība Evolūcijai un Evolūcijas rezultātu – dzīvnieku un augu valsts vides piesārņošana – parazītiska dzīvesveida radītu projicēšana dabā. Šamanisma piekoptā maģija rada postošas disharmonijas (astrālos radikāļus) un vairo parazītismu. Ne velti visvairāk parazītisko formu ir tieši šamanisma izplatības zonās (Āzijā, Āfrikā un Amerikā).


·         Šamanismā turētās populācijas ir Dabas atkritumi.


Treškārt, šamanisms neko nevar pastāstīt par pagātni un attīstības vēsturi. Šamanismā nav Cilvēces rītausmā bijušo zināšanu un potenču. Neviens, bez Skolotāja neko viņa apziņai jaunu (augstāku par to) atrast, saprast un apgūt nevar. Skolotājs veido apziņu, dod Zināšanas un paplašina iespēju horizontu. Cilvēces attīstība notika Skolotāju vadībā. Skolotāji deva Zināšanas, mācīja darbā izmantot resursus un nostiprināt sabiedriskās vertikālās hierarhiskās attiecības.

Šamanisms ir tā visa nolieguma rezultāts. Šamanisms ir viltīgi, atkarībā turēšanai, izstrādāta maldu sistēma. Šamanismā turētās populācijas nav attīstībā atpalikušas, bet ir no attīstības izrautu un deģenerētu sabiedrību atkritumi, pēc kuriem nekā nevar spriest par viņu kādreizējo, pirms priesteru sazvērestības bijušo, Kultūras attīstības līmeni. Tomēr šamanisma pārņemto populāciju dzīves apstākļi mums stāsta par to nākotni, kādu mums tagad gatavo katolisma un jūdu lielbagātnieku dzimtu virzītais inkluzīvā kapitālisma šamanisms.


·         Šamanisms ir tāda, mākslīgi veidota, sabiedrisko (politisko, ekonomisko) attiecību un apmācības sistēma, kura nepieļauj populācijas darbību ārpus eksistenciālo vajadzību apmierināšanas loka.


turpinājums sekos…




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa